No 1912.gada “Veselības kopšanas kalendāra”

    Kalendārā atgādina, ka tāpat kā roku tīrība, tikpat svarīga ir mutes higiēna: “Lipīgas slimības visbiežāk var pielaist citiem ar smalkajiem mutes gļotu pilieniem, kurus katrs cilvēks runājot, šķaudot, klepojot un pakrēķojot izspridzina apkārtnē”.
    1912.gada kalendārs atgādina cilvēkiem par mutes higiēnu, ka mute jākopj tāpat kā citas ķermeņa daļas. Bet tolaik realitāte ir tāda, ka tas vēl par maz ir iegājies tautā. Tāpēc tiek atgādināts: “Vesela mutes gļotāda ir tas drošākais aizsardzības līdzeklis pret dažādām lipīgām slimībām”. Tomēr izrādās, ka cilvēki pēc iespējas kopj savu seju un rokas, tos katru dienu pamatīgi tīrot, bet piemirst par zobu tīrīšanu. Un “liela daļa slimību dīgļu iekļūst miesā pa muti. Šiem dīgļiem gan būs grūti atrast labāku perināmu vietu kā netīru mutes gļotādu”.
    Kalendārā arī atgādināts par jūras gaisa veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu, kur “sevišķu ievērību starp jūras gaisa sastāvdaļām pelna ozons, kas zemes iekšienē atrodams tikai pēc pērkona lietus”. Tāpat nav aizmirsts par miesas vingrināšanas labvēlīgo iespaidu uz veselību.
    Nav aizmirstas arī anekdotes. Par ko smaidīja tālajā 1912. gadā?
Ārsts: “Nevaru Jums slēpt, mīļais kungs, bet Jūsu sieva man nemaz vairs nepatīk.”
Vīrs: “Daktera kungs, tur mums vienāda garša.”